Pāriet uz saturu

Sniegputenis

Vikipēdijas lapa
Sniegputenis 2011. gada 11. februāra rītā Rīgā.

Sniegputenis jeb vienkārši putenis ir dabas parādība, kad vējš pa gaisu sev līdzi nes sniegpārslas. Parasti, bet ne vienmēr, tas notiek, kad mērenas vai stipras snigšanas laikā pūš spēcīgs, brāzmains vējš. Ja vējš brāzmās sasniedz vētras spēku, tad sniegputenis jau tiek klasificēts kā sniega vētra.

Sniegputenis veidojas ziemas mēnešos, rudens beigās vai pavasara sākumā, kad gaisa temperatūra ir tuvu nullei vai zem nulles. Pavasarī sniegputeni mēdz dēvēt arī par "cīruļputeni". Parasti sniegputenis veidojas ciklona darbības zonā un tā spēks ir atkarīgs no ciklona dziļuma. Jo dziļāks ir ciklons (zemāks atmosfēras spiediens ciklona centrā) un jo lielāka ir atmosfēras spiediena atšķirība starp ciklona centru un apkārtējo atmosfēras spiedienu ap to, jo spēcīgāks būs vējš un attiecīgi arī sniegputenis.

Sniegputeņa veidi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zemais putenis Kanādā, 2007. gadā.

Izšķir trīs galvenos sniegputeņa veidus:

  • Kad sniega pārslas kustas līdzi vējam, kas tās nes līdz brīdim, kad sniega pārslas pieskaras zemei.
  • Kad sniegs nesnieg, bet vējš ir pietiekami stiprs, lai no zemes paceltu jau nosnigušās pārslas un nestu tās pa gaisu.
  • Abi pirmie sniegputeņa veidi kopā (parasti spēcīgā vējā un pie nosacījuma, ka sniegs ir relatīvi sauss).

Citi apzīmējumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Zemais putenis — vējš pārvieto sausu sniegu līdz 2 metru augstumam no sniega virsmas. Vēja ātrums ir lielāks par 6 m/s un ir zema gaisa temperatūra. Tiek dēvēts arī par sniegvilksni, vai vilksni.
  • Cīruļu putenis jeb cīruļputenis — īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.

Sniegputeņa intensitāte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Intensitāte Vēja ātrums
(m/s)
Maksimālais sniega pārnesums
kg/(m s)
Vājš 0—01 līdz 0,2
Parasts 10—20 līdz 0,4
Stiprs 20—30 līdz 1,2
Sniega vētra 30—40 līdz 2,0
Īpaši stipra sniega vētra 40—90 virs 2,0

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]